<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	xmlns:series="http://unfoldingneurons.com/"
	>

<channel>
	<title>RigaBrain &#187; Autisms</title>
	<atom:link href="http://www.rigabrain.com/blog/tag/autisms/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.rigabrain.com/blog</link>
	<description>Treniņi smadzeņu darbībai. Brain trainings.</description>
	<lastBuildDate>Thu, 09 Feb 2012 14:21:14 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1</generator>
		<item>
		<title>Kāpēc žāvas ir lipīgas?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/29/kapec-zavas-ir-lipigas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/29/kapec-zavas-ir-lipigas/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 29 Oct 2011 13:26:15 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[empātija]]></category>
		<category><![CDATA[iezīmes]]></category>
		<category><![CDATA[sociāla saikne]]></category>
		<category><![CDATA[vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[žāvas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=7642</guid>
		<description><![CDATA[Žāvāšanās, kad žāvājas arī citi, ir empātijas un sociālas saiknes žests. Žāvāšanās „lipīgumam” ir senas, dziļas un neapzinātas saknes. Tās liecina par empātiju un sociālu saikni ar līdzcilvēkiem. Žāvas kļūst „lipīgas” apmēram četru gadu vecumā. Bērni, kuriem ir autisms, reti žāvājas, kad to dara arī citi bērni. Jo spēcīgāki ir autisma simptomi, jo retākas ir [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/29/kapec-zavas-ir-lipigas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Autiskus cilvēkus neietekmē priekšstats par savu sociālo reputāciju</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/23/autiskus-cilvekus-neietekme-prieksstats-par-savu-socialo-reputaciju/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/23/autiskus-cilvekus-neietekme-prieksstats-par-savu-socialo-reputaciju/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 23 Oct 2011 12:34:10 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[apbalvojuma mehānismi]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[citu ietekme]]></category>
		<category><![CDATA[reputācija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=7629</guid>
		<description><![CDATA[„Ārprāts, ko gan kaimiņi padomās?!”. Cilvēkus ar autismu šāda veida jautājumi nenodarbina. Veseli cilvēki uzvedas savādāk, ja tiek novēroti, taču autiskiem indivīdiem ir absolūti vienaldzīga citu cilvēku klātbūtne. Keise Izuma (Keise Izuma), Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pārstāve veica šādu pētījumu: viņa iedeva $45 desmit autiskiem un 11 veseliem cilvēkiem un lūdza daļu summas ziedot labdarībai. Pētniece [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/23/autiskus-cilvekus-neietekme-prieksstats-par-savu-socialo-reputaciju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>RigaBrain meklē sadarbībai neirologus un psihiatrus!</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/20/rigabrain-mekle-sadarbibai-neirologus-un-psihiatrus/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/20/rigabrain-mekle-sadarbibai-neirologus-un-psihiatrus/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 20 Oct 2011 12:25:59 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain aktualitātes]]></category>
		<category><![CDATA[- Aspergera sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[- atmiņas funkcionēšanas problēmas]]></category>
		<category><![CDATA[- attīstības traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[- ēšanas traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[- galvassāpes un migrēnas]]></category>
		<category><![CDATA[- hroniskā noguruma sindroms]]></category>
		<category><![CDATA[- izaicinoša uzvedība]]></category>
		<category><![CDATA[- kautrība un sociālās bailes]]></category>
		<category><![CDATA[- kognitīvās sfēras funkcionēšanas traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[- multipli personības traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[- obsesīvi kompulsīvie traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[- šizofrēnijas defekts]]></category>
		<category><![CDATA[aktualitātes]]></category>
		<category><![CDATA[Atkarības]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[bērnu cerebrālā trieka]]></category>
		<category><![CDATA[bipolārie traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[Depresija]]></category>
		<category><![CDATA[dusmas]]></category>
		<category><![CDATA[fokusēšanās]]></category>
		<category><![CDATA[koncentrēšanās problēmas]]></category>
		<category><![CDATA[mācīšanās traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[neirologi]]></category>
		<category><![CDATA[panikas lēkmes]]></category>
		<category><![CDATA[posttraumatiskais stress]]></category>
		<category><![CDATA[psihiatri]]></category>
		<category><![CDATA[psihologi]]></category>
		<category><![CDATA[sadarbība]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu ievainojumi]]></category>
		<category><![CDATA[trauksme]]></category>
		<category><![CDATA[Tureta sindroms.]]></category>
		<category><![CDATA[UDHS]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=7620</guid>
		<description><![CDATA[RigaBrain nestrādā ar diagnozēm vai simptomiem, bet dod iespēju smadzenēm pašām rast iespēju sevi sakārtot. Nereti pie mums pēc palīdzības griežas arī cilvēki, kas neietilpst mūsu kompetencē, un šādos gadījumos mēs rekomendējam mūsu sadarbības partnerus – psihologus, psihoterapeitus, psihiatrus un neirologus. Kopā strādājot, mēs spējam gūt ievērojamus rezultātus. Vēloties paplašināt savu rekomendējamo speciālistu skaitu, RigaBrain [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2011/10/20/rigabrain-mekle-sadarbibai-neirologus-un-psihiatrus/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Vai autismam ir kāda saistība ar interneta lietošanu?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2011/08/09/vai-autismam-ir-kada-saistiba-ar-interneta-lietosanu/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2011/08/09/vai-autismam-ir-kada-saistiba-ar-interneta-lietosanu/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 09 Aug 2011 12:33:33 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[autisma pazīme]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=7154</guid>
		<description><![CDATA[Pasaulē labi zināma neirozinātniece ir radījusi milzu kņadu, izsakot apgalvojumu, ka varētu pastāvēt kāda saistība starp straujo interneta lietošanas pieaugumu un autisma izplatību. Sjūzena Grīnfīlda (Susan Greenfield) ir izvirzījusi pieņēmumu, ka interneta lietošana ir cieši saistīta ar cilvēka prātu un smadzeņu darbību, sevišķi samazinot spēju koncentrēt uzmanību un uztvert citu cilvēku sajūtas vai empātijas spēju. [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2011/08/09/vai-autismam-ir-kada-saistiba-ar-interneta-lietosanu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Autiska meitenīte sāk izrādīt pieķeršanos māmiņai!</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/25/autiska-meitenite-sak-izradit-piekersanos-maminai/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/25/autiska-meitenite-sak-izradit-piekersanos-maminai/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 25 Dec 2010 06:23:03 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[atsauksme]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[Miegs]]></category>
		<category><![CDATA[pieķeršanās]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=5412</guid>
		<description><![CDATA[Vēl kādas mātes stāsts: viņas 12 gadus vecā autiskā meitiņa nekad iepriekš nav varējusi pilnvērtīgi gulēt. Viņa nekad iepriekš nebija apskāvusi vai iedevusi buču mammai. „Tagad viņa guļ pilnvērtīgā miegā ik nakti, ir daudz mierīgāka, apskauj mani un arī sabučo,” māte stāsta, pateicības asarām ritot pār vaigiem. Dēļ šādiem mirkļiem ir vērts dzīvot! Es patiesi [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/25/autiska-meitenite-sak-izradit-piekersanos-maminai/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Mātes stāsts par savu epileptisko dēlu</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/19/mates-stasts-par-savu-epileptisko-delu/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/19/mates-stasts-par-savu-epileptisko-delu/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 19 Dec 2010 06:10:59 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[atsauksme]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[bailes]]></category>
		<category><![CDATA[epilepsija]]></category>
		<category><![CDATA[lēkmes]]></category>
		<category><![CDATA[pārmaiņas]]></category>
		<category><![CDATA[vardarbība]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=5404</guid>
		<description><![CDATA[Kāda māte stāstīja par savu 18 gadus veco dēlu, kam ir epilepsija, autisms un tieksme uz vardarbību. Ik mēnesi viņam ir problēmu uzliesmojums, kam seko deviņas dienas ilga tieksme būt vardarbīgam. Pēc 30 seansu iziešanas šie simptomi ir samazinājušies par 70%, ja salīdzina ar pagājušo gadu! Turklāt viņš tagad lūkojas cilvēkiem acīs – sākotnēji neilgus [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/19/mates-stasts-par-savu-epileptisko-delu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kas ir autoimunitāte?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2010/11/27/kas-ir-autoimunitate/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2010/11/27/kas-ir-autoimunitate/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 27 Nov 2010 08:51:23 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Alcheimers]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[autoimūna saslimšana]]></category>
		<category><![CDATA[imunitāte]]></category>
		<category><![CDATA[obsesīvi kompulsīvi traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[touretta sindroms]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=5307</guid>
		<description><![CDATA[RigaBrain konsultanta un BST izpētes centra vadītāja Dr. Vijendra K. Singh publikācija Amerikas Autoimūno Saslimšanu Asociācijas izdevumā 2009. gada 1. martā Autoimunitāte ir imūnreakcijas, vēršoties pret sava organisma šūnām un audiem – imunitātei nav aizsargfunkcijas. Autoimūnām saslimšanām ir ļoti plašs spektrs, bet ļoti maz uzmanības pievērsts smadzeņu autoimūnām saslimšanām. Piemēram, cilvēkiem ar autiska spektra saslimšanām, [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2010/11/27/kas-ir-autoimunitate/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Autisms &#8211; kāda puiša pozitīvās pārvērtības</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2010/02/20/autisms-viena-puisa-pozitivas-parvertibas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2010/02/20/autisms-viena-puisa-pozitivas-parvertibas/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 20 Feb 2010 17:27:16 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[acu kontakts]]></category>
		<category><![CDATA[atsauksme]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[dezorganizētība]]></category>
		<category><![CDATA[emocionāls]]></category>
		<category><![CDATA[frustrācija]]></category>
		<category><![CDATA[hiperjūtīgs]]></category>
		<category><![CDATA[miega zāles]]></category>
		<category><![CDATA[Miegs]]></category>
		<category><![CDATA[muskuļu tonuss]]></category>
		<category><![CDATA[nemierīgums]]></category>
		<category><![CDATA[nervozitāte]]></category>
		<category><![CDATA[nespēja sekot darbības norādēm]]></category>
		<category><![CDATA[obsesīvi kompulsīvi traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[sasprindzis ķermenis]]></category>
		<category><![CDATA[stostīšanās]]></category>
		<category><![CDATA[tiki]]></category>
		<category><![CDATA[Tourette sindroms]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenes.lv/?p=1928</guid>
		<description><![CDATA[Gribu jūs iepazīstināt ar manas kolēģes rakstītām piezīmēm, strādājot ar 19 gadus vecu studentu, kuram ir autisms. Es publicēju šīs piezīmes šeit, ar mērķi, lai iepazīstinātu cilvēkus, ka mūsdienās pastāv iespējas, par kādām pirms pāris gadiem mēs pat nedrīkstējām sapņot. Par iespējām cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Izlasiet un dalieties ar tiem, kuri meklē kvalitāti savā [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2010/02/20/autisms-viena-puisa-pozitivas-parvertibas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>4</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Licencētas vakcīnas satur dzīvsudrabu, kas izraisa smadzeņu bojājumus</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/16/1347/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/16/1347/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 16 Oct 2009 09:48:37 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[B hepatīts]]></category>
		<category><![CDATA[dzivsudrabs]]></category>
		<category><![CDATA[neiroloģiski traucējumi]]></category>
		<category><![CDATA[pērtiķi]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[slimība]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu bojājums]]></category>
		<category><![CDATA[vakcīna]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.lv/?p=1347</guid>
		<description><![CDATA[Nozares vadošajā žurnālā „Neurotoxicology” nesen publicētajā pētījumā atklāts, ka jaundzimušiem pērtiķiem, kas saņēmuši dzīvsudraba atvasinājumu timerosālu (thimerosal) saturošu vakcīnu pret B hepatītu, konstatēti smadzeņu bojājumi. Slimību kontroles centrs (The Centers for Disease Control) šo vakcīnu ieteicamās imunizācijas programmā jaundzimušajiem iekļāva 1991. gadā. Vakcīna bija par iemeslu tam, ka būtiski aizkavējās primātu dzīvei savvaļā svarīgu refleksu [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2009/10/16/1347/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Vai lasīšana un filmu skatīšanās ir tas pats, kas dzīvē pieredzētais?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2008/10/10/vai-lasisana-un-filmu-skatisanas-ir-tas-pats-kas-dzive-pieredzets/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2008/10/10/vai-lasisana-un-filmu-skatisanas-ir-tas-pats-kas-dzive-pieredzets/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 10 Oct 2008 06:37:44 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Dažādi ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[Audiovizuālā pasaule]]></category>
		<category><![CDATA[Autisms]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Pētījumi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://smadzenudarbiba.wordpress.com/?p=438</guid>
		<description><![CDATA[Kāpēc lasīšana un filmu skatīšanās ir tikpat emocionāla kā reālajā dzīvē piedzīvotais? Atbilde varētu būt &#8211; tādēļ, ka izmantojam vienus un tos pašus smadzeņu reģionus gan vienā, gan otrā variantā. Iepriekš veiktie pētījumi atklāj, ka reģioni IFO (the anterior insula and adjacent frontal operculum) aktivizējas gan tad, kad mēs vērojam kādu, kuram sāp, izrāda nepatiku, [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2008/10/10/vai-lasisana-un-filmu-skatisanas-ir-tas-pats-kas-dzive-pieredzets/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

