<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	xmlns:series="http://unfoldingneurons.com/"
	>

<channel>
	<title>RigaBrain</title>
	<atom:link href="http://www.rigabrain.com/blog/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.rigabrain.com/blog</link>
	<description>Treniņi smadzeņu darbībai. Brain trainings.</description>
	<lastBuildDate>Fri, 18 May 2012 13:55:46 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.1</generator>
		<item>
		<title>Mazliet par šizofrēniju&#8230;</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/18/mazliet-par-sizofreniju/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/18/mazliet-par-sizofreniju/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 18 May 2012 13:55:46 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[patopsiholoģija]]></category>
		<category><![CDATA[psihes šķelšanās]]></category>
		<category><![CDATA[Šizofrēnija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9827</guid>
		<description><![CDATA[Šizofrēnija ir viena no visizplatītākajām slimībām psihiatrijā. Pētījumi liecina, ka slimo pieci līdz astoņi procenti no iedzīvotājiem, citiem vārdiem, katrs simtais planētas iedzīvotājs. Saslimt ar šo garīgo kaiti var jebkurā laikā, taču visbiežāk tas notiek no 15 līdz 30 gadu vecumam. Vīrieši un sievietes slimo vienlīdz bieži. Pirmo reizi kā pastāvīgu saslimšanu šizofrēniju aprakstīja vācu [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/18/mazliet-par-sizofreniju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Neironi – cilvēka smadzeņu pamata struktūrvienības</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-%e2%80%93-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-%e2%80%93-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 17 May 2012 13:48:51 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[neirona uzbūve]]></category>
		<category><![CDATA[neirons]]></category>
		<category><![CDATA[neironu tipi]]></category>
		<category><![CDATA[Smadzenes]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9823</guid>
		<description><![CDATA[Neirons ir vienkāršākais nervu sistēmas darbības elements. Tā ir šūna ar trim svarīgām detaļām: dendrītiem šūnas ķermeni aksonu &#160; Nervu šūnai var būt teju neierobežots daudzums izaugumu (dendrītu), tomēr tikai viens no tiem ir aksons – galvenais un lielākais izaugums. Dendrīti ir izteikti sazaroti. Aksoni parasti mēdz ļoti izstiepties, un beigu daļā tie var sazaroties [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-%e2%80%93-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Efektīvas dusmošanās taktikas</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/16/efektivas-dusmosanas-taktikas/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/16/efektivas-dusmosanas-taktikas/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 16 May 2012 13:48:03 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Zanes blogs]]></category>
		<category><![CDATA[dusmas]]></category>
		<category><![CDATA[dusmošanās taktikas]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9819</guid>
		<description><![CDATA[Mūsu dzīve sastāv ne vien no priekiem, smiekliem, laimes un jautrības, dažkārt nākas piedzīvot un uz savas ādas izjust kādu pretējā pola emociju, piemēram, dusmas. Dusmas pašas par sevi ir iznīcinošas, bet tikai tad, ja ar tām neko nedarām. Lūk daži ieteikumi, ko darīt ar dusmām, ja tās tomēr mūs piemeklē! Svarīgi zināt savu dusmošanās [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/16/efektivas-dusmosanas-taktikas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Kas ir psihosomātika?</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/15/kas-ir-psihosomatika/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/15/kas-ir-psihosomatika/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 15 May 2012 15:39:41 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[medikamenti]]></category>
		<category><![CDATA[psihosomātika]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9728</guid>
		<description><![CDATA[Par to, ko mūsdienās dēvējam par psihosomātiku, „gudrie prāti” sāka runāt jau 2000.g.p.m.ē. Piemēram, Senajā Ēģiptē valdīja uzskats, ka sievietēm garastāvokļa traucējumi rodas tamdēļ, ka dzemde klejo pa ķermeni un atkarībā no tā, kurā vietā atrodas, sieviete jūtas noteiktā veidā. Hipokrāts 400.g.p.m.ē. šo uzskatu nodēvēja par histēriju. Tikai 17.gs. sāka parādīties runas arī par vīriešiem [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/15/kas-ir-psihosomatika/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Intervija ar Pēteri Urtānu. Savs bizness kā hobijs un sapņu piepildīšana</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/14/intervija-ar-peteri-urtanu-savs-bizness-ka-hobijs-un-sapnu-piepildisana/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/14/intervija-ar-peteri-urtanu-savs-bizness-ka-hobijs-un-sapnu-piepildisana/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 14 May 2012 11:50:17 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain trenera blogs]]></category>
		<category><![CDATA[intervija]]></category>
		<category><![CDATA[Pēteris Urtāns]]></category>
		<category><![CDATA[RigaBrain izcelšanās]]></category>
		<category><![CDATA[Uzņēmējdarbība]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9768</guid>
		<description><![CDATA[Veiksmīgi vadīt uzņēmumu, ja tas dibināts īsi pirms Latvijas finanšu krīzes? Nebankrotēt, ja kādā pirmsjāņu dienā garnadži iznes visu ofisu tukšu, šādi apstādinot uzņēmuma darbību uz diviem mēnešiem? „RigaBrain”, kas ikvienam piedāvā uzlabot savu smadzeņu darbību, tas bija pa spēkam! „RigaBrain” vadītājs Pēteris Urtāns prot izmantot veiksmi neveiksmē un ir pārliecināts – mūsdienās būt biznesmenim [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/14/intervija-ar-peteri-urtanu-savs-bizness-ka-hobijs-un-sapnu-piepildisana/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>RigaBrain atsauksme &#8220;Smadzeņu autotreniņi &#8211; lēciens jaunas apziņas pakāpē!&#8221;</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/13/rigabrain-atsauksme-smadzenu-autotrenini-leciens-jaunas-apzinas-pakape/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/13/rigabrain-atsauksme-smadzenu-autotrenini-leciens-jaunas-apzinas-pakape/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 13 May 2012 16:07:41 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain atsauksmes]]></category>
		<category><![CDATA[Emīlija Kazakēvičute]]></category>
		<category><![CDATA[pilnvērtīgāka dzīve]]></category>
		<category><![CDATA[RigaBrain atsauksme]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9755</guid>
		<description><![CDATA[Emīlija Kazakēvičute (pašnodarbinātā, 63) &#8220;Paldies par iespēju izvērtēt savu pašreizējo apziņas stāvokli. Detaļās pietiktu vietas romānam, bet iztiksim ar īsu apkopojumu. Jau vairāk kā 10 gadus esmu garīgos meklējumos &#8211; sevis atpazīšanā, pasaules izpratnē u.c. Apmeklējot jūsu seansus, sākums diezgan dramatisks &#8211; šķita, haosa atgriešanās, bet ap ceturto &#8211; piekto seansu sapratu, ka iepriekš smeltās [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/13/rigabrain-atsauksme-smadzenu-autotrenini-leciens-jaunas-apzinas-pakape/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Sociālie pavedieni… smadzenēs</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/11/socialie-pavedieni%e2%80%a6-smadzenes/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/11/socialie-pavedieni%e2%80%a6-smadzenes/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 11 May 2012 16:12:22 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[amigdala]]></category>
		<category><![CDATA[dzirde]]></category>
		<category><![CDATA[Emocijas]]></category>
		<category><![CDATA[Redze]]></category>
		<category><![CDATA[smadzeņu struktūra]]></category>
		<category><![CDATA[VIDEO]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9737</guid>
		<description><![CDATA[Spēja lasīt citu cilvēku emocijas ir viena no mūsu galvenajām sociālajām prasmēm. Iedomājies kādu, kam šāda spēja nepiemīt. Vai šāds cilvēks varētu smieties? Vai būt priecīgs par māsas panākumiem? Droši vien – nē, savukārt mēs nespējam iedomāties dzīvi bezemociju pasaulē. Bet kā gan smadzenes atkodē šo informāciju? Viens veids ir nolasīt mīmiku sejā, bet – [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/11/socialie-pavedieni%e2%80%a6-smadzenes/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>“Netīrās domas:  kā mūsu smadzenes ietekmē mīlestība, sekss un attiecības”</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/10/%e2%80%9cnetiras-domas-ka-musu-smadzenes-ietekme-milestiba-sekss-un-attiecibas%e2%80%9d/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/10/%e2%80%9cnetiras-domas-ka-musu-smadzenes-ietekme-milestiba-sekss-un-attiecibas%e2%80%9d/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 10 May 2012 15:40:22 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Dažādi ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[Attiecības]]></category>
		<category><![CDATA[grāmata]]></category>
		<category><![CDATA[Mīlestība]]></category>
		<category><![CDATA[sekss]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9730</guid>
		<description><![CDATA[&#160; &#160; &#160; Mīlestība. Iemīlēšanās? Labi. Tomēr tas ir kā apzināti piekrist kadrināli mainīt savu uzvedību, ļauties krasām garastāvokļa maiņām. Tam beidzoties – pakļaut sevi ciešanām. Nereti zaudēt apetīti, raudāt un staigāt apkārt ar obsesīvām domām. Un tomēr to visu vēlēties. “Netīrajās domās” žurnāliste Keita Sukela nostājas “aci pret aci” ar šo smadzeņu “skrāpētāju” – [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/10/%e2%80%9cnetiras-domas-ka-musu-smadzenes-ietekme-milestiba-sekss-un-attiecibas%e2%80%9d/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>RigaBrain piedalās “Vispusīga intelekta” mācībās Daugavpilī!</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/09/rigabrain-piedalas-%e2%80%9cvispusiga-intelekta%e2%80%9d-macibas-daugavpili/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/09/rigabrain-piedalas-%e2%80%9cvispusiga-intelekta%e2%80%9d-macibas-daugavpili/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 09 May 2012 12:28:38 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[RigaBrain aktualitātes]]></category>
		<category><![CDATA[Gustavo]]></category>
		<category><![CDATA[intelektam.lv]]></category>
		<category><![CDATA[Pēteris Urtāns]]></category>
		<category><![CDATA[RigaBrain metode]]></category>
		<category><![CDATA[“Vispusīgs intelekts”]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9776</guid>
		<description><![CDATA[Ir maz tādu zinātņu un metožu, kas domā par līdzvaru smadzeņu pusložu darbībā. Harmonija un balanss starp intelektuālo, fizisko, garīgo aktivitāti ir vispusīgi attīstītas personības pamatā. Lai stresa vai neierastā situācijā cilvēks spētu sagalābāt spēju konstruktīvi spriest un virzīties sev vēlamā virzienā, viņiem ir jāatpazīst sava ķermeņa signāli un sajūtas. Smadzeņu viļņu aktivitātes Psihofizioloģija ir mācība par prāta [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/09/rigabrain-piedalas-%e2%80%9cvispusiga-intelekta%e2%80%9d-macibas-daugavpili/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Aicinām Pārkinsona slimniekus iesaistīties pētījumā!</title>
		<link>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/08/aicinam-parkinsona-slimniekus-iesaistities-petijuma/</link>
		<comments>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/08/aicinam-parkinsona-slimniekus-iesaistities-petijuma/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 08 May 2012 15:38:52 +0000</pubDate>
		<dc:creator>RigaBrain</dc:creator>
				<category><![CDATA[Dažādi ieteikumi]]></category>
		<category><![CDATA[Atklājumi un pētījumi]]></category>
		<category><![CDATA[Pārkinsona slimība]]></category>
		<category><![CDATA[Parkinsons]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.rigabrain.com/blog/?p=9726</guid>
		<description><![CDATA[&#160; Palīdzot pētniekiem, tā varētu būt iespēja palīdzēt sev pašam, &#8211; jo ātrāk zinātne radīs ceļu Pārkinsona slimības ārstēšanas veicināšanai, jo lielāks ieguvums ikvienam. Palīdzīgu roku var sniegt, aizsūtot pētniekiem savu DNS paraugu un aizpildot aptauju interneta vidē. Jau vairāk kā 6500 cilvēku piedalās šajā aicinājumā, un tas veido pasaulē pagaidām lielāko ģenētiskās izpētes sabiedrību. [...]]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/08/aicinam-parkinsona-slimniekus-iesaistities-petijuma/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>

