Agrāk zinātnieku vidū pastāvēja uzskats, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas smadzenēs vairs neveidojas jaunas šūnas. Taču šī pārliecība mainījās pagājušā gadsimta 90-to gadu nogalē Selka Institūtā ar pelēm veikto pētījumu rezultātā.
Neiroloģijas zinātnieks Freds H. Geidžs kopā ar kolēģiem pētīja smadzeņu paraugus no pelēm pēc tam, kad tās bija izpildījušas labirinta testu. Viņu atklājumi izmainīja pastāvošos uzskatus par neiroģenēzi jeb jaunu neironu veidošanās procesiem. Viņus pārsteidza atklājums, ka šīm pelēm veidojās jaunas smadzeņu šūnas. Viņu smadzenes spēja atjaunoties.
Neiroģenēze tika novērota visām pelēm, taču atlētiskāko peļu smadzenēs tā notika lielākos apmēros.
Tām pelēm, kas skrēja ritenī, smadzenēs veidojās divas līdz trīs reizes vairāk neironu nekā tām pelēm, kuras bija fiziski mazāk aktīvas.
Peļu sekmes labirinta testā bija atšķirīgas, atkarībā no tā, vai peles fiziski vingrinājās, vai arī to nedarīja. Vienas uzrādīja labus rezultātus, otrām labirinta tests sagādāja grūtības.
Lieliski pelēm, taču vai tas der arī cilvēkiem?
Lai noskaidrotu, vai neiroģenēze notiek arī pieaugušu cilvēku smadzenēs, Geidžs kopā ar kolēģiem pētīja smadzeņu audu paraugus no mirušiem vēža slimniekiem, kas savu ķermeni pēc nāves bija novēlējuši zinātniskai izpētei. Vēl dzīviem esot, šiem cilvēkiem tika injicēta viela, ko Geidžs izmantoja eksperimentos ar pelēm, lai konstatētu jaunu neironu veidošanos. Kad Geidžs iekrāsoja smadzeņu paraugus, viņš ieraudzīja jaunus neironus. Tāpat kā pētījumos ar pelēm, viņš konstatēja neiroģenēzi – jaunu smadzeņu šūnu veidošanos.
Kā tika novērots pētījumos ar pelēm, fiziski aktīvākajām pelēm jaunas smadzeņu šūnas veidojās vairāk, kā mazkustīgajām. Vairāki pētījumi ar cilvēkiem apliecina to pašu.
Gan Ilionoisas Universitātē (Urbana-Champaign), gan Kolumbijas Universitātē (Ņujorka) veiktajos pētījumos ir pierādīts, ka fiziskie vingrinājumi uzlabo smadzeņu darbību. Pētījumā iesaistītajiem tika uzdots veikt aerobās slodzes vingrinājumu – vismaz trīs reizes nedēļā doties stundu ilgā pastaigā. Pēc sešiem mēnešiem tika konstatēts, ka ievērojami ir uzlabojusies šo cilvēku atmiņa, kas tika pārbaudīta ar vārdu atcerēšanās testu. Arī magnētiskās rezonanses attēli uzrādīja, ka palielinājusies asins pieplūde hipokampus (smadzeņu daļā, kas atbildīga par atmiņu un mācīšanos). Zinātnieki domā, ka tieši šīs smadzeņu daļas pastiprināta apgāde ar asinīm veicina jaunu neironu veidošanos.
Starp citu, neiroloģijas zinātnieks Geidžs, tāpat kā lielākā daļa viņa kolēģu, vingro katru dienu. Kā apgalvo neirologs Skots Smols no Kolumbijas, ballītēs viņam regulāri jautā – ko vajadzētu darīt, lai saglabātu prāta spējas? Uz šo jautājumu viņš atbild tā – noliec glāzīti un dodies skriet.
Tātad, ja vēlies palielināt savu smadzeņu šūnu daudzumu un uzlabot smadzeņu darbību, vingro!
______
Ja Tev bija saistošs šis ieraksts, tad Tevi varētu interesēt arī šie raksti:
Atmetot vecos domāšanas paradumus
______
RigaBrain jautājumi un atbildes
______
Labvakar!
Pilnīgi Jums piekrītu, ar skriešanu var uzlabot ne tikai smadzeņu darbību bet uzlabot veselību vispār.
Labs atgādinājums! Un – vēlreiz apstiprinājums tam, ka viss ir tikai mūsu pašu rokās – veselība, pašsajūta, utt! Pēc pieredzes varu teikt – skriešana ir viens no lieliskas pašsajūtas brīnumlīdzekļiem!
Paldies par rakstu!